sīkumains
sīkumains -ais; s. -a, -ā
sīkumaini apst.
1.Tāds, kas pievērš pārāk lielu uzmanību kam nesvarīgam, nenozīmīgam.
PiemēriSīkumains cilvēks.
- Sīkumains cilvēks.
- Savu mašīnu kopjot, tēvocis nebija mazāk sīkumains prasībās kā Strautmanis. Viņi dabūja norauties pamatīgi.
- Drīz Ramona atklāja, ka viņai grūti noņemties ilgāku laiku ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, neatlaidīgi kaut ko no viņiem prasīt, būt piekasīgai, sīkumainai..
- Harija māte nav sīkumaina, es zinu - mēs sapratīsimies lieliski.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriSīkumains strīds.
- Sīkumains strīds.
- Sīkumaina aizbildniecība.
- Skolotāji atbrīvojuši bērnus no sīkumainas aizbildniecības, pārmērīgas kontroles..
- ..vīrišķība nav savienojama ar egoismu. Ar ņaudulību, vēlēšanos būt žēlojamam un aprūpējamam, ar sīkumainību visās tās izpausmēs: sīkumainām rūpēm par savu veselību un ērtībām, pārmēra izvēlītm ēdienos, sīkumainām aizdomām, ar pļāpību, skaudību un skopumu.
2.Tāds, kam nav būtiskas nozīmes (par parādībām sabiedrībā). Neievērojams, sīks.
PiemēriVēstures paralēles šai darbā [lugā] ir par gauži niecīgu konkrētu sava laika ikdienas dzīves notikumu, akcentētā laikmetīgā aktualitāte pavisam šaura, pat sīkumaina.
- Vēstures paralēles šai darbā [lugā] ir par gauži niecīgu konkrētu sava laika ikdienas dzīves notikumu, akcentētā laikmetīgā aktualitāte pavisam šaura, pat sīkumaina.
- Daža mūsu [kritiķu] diskusija ar savu sīkumaino problemātiku.. atgādina niecīgu tērcīti, kas, tikai aprasinot kādu sīku patiesības stādiņu un paglābjot to no nonīkšanas, izsīkst..
Avoti: 7-1. sējums