sūbēt
sūbēt parasti 3. pers., sūb, arī sūbē, pag. sūbēja; intrans.
1.Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
PiemēriSudrabs sūb.
- Sudrabs sūb.
- Tumšzaļo baltegļu un ciedru klājumā izcēlās rūsgani dzeltenās, kā sūbējošā zeltā izkaltās bērzu lapotnes..
1.1.Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
PiemēriJumta šīferis sāk sūbēt.
- Jumta šīferis sāk sūbēt.
- pārn. ..rietumu pamalē saule jau sāk sūbēt pilsētas dūmakā..
Avoti: 7-2. sējums