Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sūcināt
sūcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela.
PiemēriJaunie, svaigi sūcinātie gulšņi, saules sakarsētajā balastā gulēdami, kusa koši melni..
2.reti Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūcas.
PiemēriPamata grāvis ir izdzīts, kā nākas, Lai nu tas sūcina rāvu, cik jaudas.
Avoti: 7-2. sējums