sūdzēt
sūdzēt sūdzu, sūdzi, sūdz, pag. sūdzēju; trans.
1.jur. Likumā noteiktā kārtībā vērsties (pie tiesas) ar prasību civillietā vai ar sūdzību krimināllietā (pret kādu).
PiemēriSūdzēt kaimiņu tiesā.
- Sūdzēt kaimiņu tiesā.
- Prātiņš Irbi sūdz pie tiesas. Tiesa Irbēm nospriež naudas sodu.
- Man bija jāprotokolē prāvas, kur viens sūdzēja otra tādēļ, ka tas viņu nosaucis par meli..
- pārn. Daudzas upes šovasar Dievu tiesā Sūdz.
2.Vērsties (pie kāda) ar nosodījumu, pārmetumiem (par kādu).
PiemēriSūdzēt skolotājai klases biedru.
- Sūdzēt skolotājai klases biedru.
- pārn. Ganiņš ēda sausu maizi, Drupakliņa [drupatiņa] zemē bira. Ieraudzīja zirneklis, Skrēja dievam sūdzēt ganu..
2.1.intrans.
PiemēriViņa bij gribējusi sūdzēt par vedeklu, bij gribējusi vīru piedabūt, lai šis to norāj..
- Viņa bij gribējusi sūdzēt par vedeklu, bij gribējusi vīru piedabūt, lai šis to norāj..
3.Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
Piemēri..Krustiņš draugam sūdzēja savu postu, tam visu izstāstīdams, kas starp viņu un tēvu bij noticis.
- ..Krustiņš draugam sūdzēja savu postu, tam visu izstāstīdams, kas starp viņu un tēvu bij noticis.
- ..viņš zināja, ka no grūtuma netiks vaļā ne ar cilvēku, ne dieva palīgu, un tāpēc sūdzēja savas bēdas pats sev.
- Cits svētai dzīvei nododas, Tik pātaro un lūdz, Ik svētdienas iet baznīcā Un grēkus dievam sūdz.
Stabili vārdu savienojumiSūdzēt grēkus.
- Sūdzēt grēkus rel. — Izstāstīt un nožēlot savus grēkus.
Avoti: 7-2. sējums