sūknēt
sūknēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Virzīt (ko, parasti šķidrumu, gāzi) ar sūkni.
PiemēriSūknēt ūdeni no akas.
1.1.intrans.
Piemēri«Es tagad ienesīšu ūdeni un tad iešu,» sieviete saka, beigdama sūknēt un saņemdama spaini.
1.2.Virzīt (ko, parasti šķidrumu, gāzi) — par iekārtām, ierīcēm, parasti par sūkņiem, ventilatoriem.
Piemēri..aprūsējis ūdenspumpis,.. čīkstēdams un grabēdams, tomēr vēl aizvien sūknēja augšā dzidru ūdeni.
1.3.Izraisīt (asins) plūsmu pa asinsrites sistēmu (par sirdi).
PiemēriCilvēka sirds veic kolosālu darbu. Miera stāvoklī tā sūknē asinis ar ātrumu 8 metri sekundē.
Avoti: 7-2. sējums