Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sūrene
sūrene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Viengadīgs vai daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā.
PiemēriAbinieku sūrene.
2.dsk.; bot. Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
PiemēriViss vairums sūreņu dzimtas augu sastopami ziemeļu puslodē, sevišķi tās mērenajā joslā.
Avoti: 7-2. sējums