saārdīt
saārdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Pārvērst drupās, gruvešos u. tml. (par cilvēkiem). Arī izpostīt, iznīcināt.
PiemēriIenaidnieka saārdīta pilsēta.
1.1.Par parādībām dabā, arī šāviņiem, karadarbību u.tml.
PiemēriKrusas saārdīts dārzs.
2.Savainot, arī sakropļot. Sabojāt (veselību).
PiemēriSaārdīt muskuli.
2.1.Pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) — parasti par ko nevēlamu.
PiemēriEs savācu vienkop sevi, ko stress bija uzspridzinājis un saārdījis, un atguvu spēju būt saskaņā ar sevi..
3.Sadalīt (ko), izjaucot (tā) kopumu.
Piemēri..sarkanais lāzera starojums šķidrumā pārvēršas varavīksnē, bet kristālā tas var izraisīt tik spēcīgas skaņas svārstības, ka tās saārda cietu vielu drumstalās.
4.Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to).
PiemēriKad siena mitrums pazeminās līdz 30-40 procentiem, saārdīto masu ar grābekli sagrābj vālos.
Avoti: 7-1. sējums