saķerties
saķerties -ķēros, -ķeries, -ķeras, pag. -ķēros; refl.
1.Savstarpēji pasniegt un satvert (vienam otra, citam cita roku).
Piemēri..viņi nosvieda vairogus un saķērās ar kreisajām rokām, it kā sasiedamies mezglā..
1.1.Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
PiemēriSaķērušies, cits citu turēdami, [studenti] klunkuroja visi rindā uz vienu, uz otru pusi.
1.2.Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) — par augiem, to daļām.
PiemēriTuvējo kalnu nogāzes blīvi apaugušas tropiskajiem augiem, kas saķērušies un savijusies veido necaurejamu sienu.
1.3.Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties.
Piemēri«Esot bijis tāds gadījums, ka saķeras divi pretim braucoši traļi ar nosietām stūrēm. Katrs tad velk uz savu pusi..»
2.Strauji satvert, apņemt no visām pusēm (ko) — par vairākiem, daudziem.
PiemēriJa gadījās.. prāvāks [akmens], sanāca vesels bars zēnu, saķērās ap to, piepūta vaigus un pa dēļiem ripināja ratos.
2.1.Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām). Pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu).
PiemēriDadži saķērušies pie jakas.
3.Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
PiemēriMotors saķēries.
3.1.Rasties, parasti pēkšņi (par kavēkļiem, traucējumiem darbībā, norisē u. tml.).
PiemēriKaut kas saķēries darbā.
3.2.Runājot aprauties, parasti pēkšņi.
PiemēriTalants... kāds tur talants, ja skolā nevarēja ne nieka dzejolīti līdz galam noskaitīt, trīs reizes nesaķerdamies un nesajaukdams?
Avoti: 7-1. sējums