saļodzīt
saļodzīt -logu, -logi, -loga, retāk -ļodzu, -ļodzi, -ļodza, pag. -ļodzīju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saļogās (1).
PiemēriPasita portfeli labajā padusē, ar ķeira kreiso [roku] atspriedas laipu nedrošajā balstā. Saļodzīja vienreiz - augšā draudīgi salīgojās..
2.Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) saļogās (2).
PiemēriNesaļodzi oļos Savu kāju, draugs!
Avoti: 7-1. sējums