Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sabīdīt
sabīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Bīdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriGaldiņi sabīdīti pa vairākiem kopā, uz tiem ziedi, kafija, maizītes..
1.1.Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriBārdainais fotogrāfs nostādīja bērnus rindā, sabīdīja barā..
2.Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu.
PiemēriSabīdīt izvilkto antenu.
Avoti: 7-1. sējums