saburzīties
saburzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos
Refl. → saburzīt. Tikt saburzītam.
PiemēriViņas pašaustais mētelis.. ceļā bija saburzījies, apputējis un no maisos ievīstītajiem saiņiem ar plūksnām aplipis..
- Viņas pašaustais mētelis.. ceļā bija saburzījies, apputējis un no maisos ievīstītajiem saiņiem ar plūksnām aplipis..
- Pasniegdams pasi, viņš ievēroja, ka tā ir lietū samirkusi un saburzījusies. Kādēļ viņš vakar neiedomājās to izžāvēt un izgludināt!
- Egle kabatā sataustīja salocītu papīru. Tas bija lūgums, lai viņam nekavējoties piešķir atvaļinājumu.. To vajadzētu pārrakstīt, papīrs kabatā jau saburzījies.
- «Un kādas vērtības Ilga tādā saskatījusi..?» viņš domāja, iztēlojies sev Ciemīti tādu, kāds tas bija stāvējis istabā pie radioaparāta: saburzījies, it kā neizgulējies, sajukušiem matiem un negantu skatienu...
Avoti: 7-1. sējums