sabīdīt
sabīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Bīdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriGaldiņi sabīdīti pa vairākiem kopā, uz tiem ziedi, kafija, maizītes..
- Galdiņi sabīdīti pa vairākiem kopā, uz tiem ziedi, kafija, maizītes..
- Anita sabīdīja traukus rindiņā, acīm priecādamās par tīkamo kārtību.
- Istaba nebija liela, bet, ja visu, kas kustināms, sabīdīja gar sienām, izbrīvējās paprāvs laukums.
1.1.Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriBārdainais fotogrāfs nostādīja bērnus rindā, sabīdīja barā..
- Bārdainais fotogrāfs nostādīja bērnus rindā, sabīdīja barā..
2.Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu.
PiemēriSabīdīt izvilkto antenu.
- Sabīdīt izvilkto antenu.
- Plašo makšķernieku saimi, piemēram, var interesēt sabīdāmā makšķere.. Sabīdīta tā ir tikai 60 cm gara..
Avoti: 7-1. sējums