sadabūt
sadabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju; trans.
1.Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā u. tml.
PiemēriSadabūt kabatā atslēgas.
1.1.Paņemt (piemēram, izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
PiemēriRiekstiņš.. ienesa no virtuves pannu ar ceptām olām... Sadabūja pāris pudeļu alus, un nepieciešamais pusdienām sagādāts.
1.2.Iegūt, parasti ar pūlēm (piemēram, salasot, savācot).
PiemēriSadabūt pļavā veselu klēpi ziedu.
1.3.Sagādāt, parasti ar pūlēm.
Piemēri«Tik daudz naudas!... Lai sadabūju piecdesmit rubļu, kad nezinu, kur ņemt piecdesmit kapeikas!...»
1.4.Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) ierodas, arī uzņemas ko veikt, kar piedalīties.
PiemēriTrīs reizes Fredis bija nosolījies ierasties pie Pakalna, bet neieradās. Leinasars lamāja Pakalnu, Pakalns Janku, kuram bija uzdots Fredi sadabūt..
1.5.Iegūt (ievainojumu), saslimt (ar ko).
PiemēriSadabūt iesnas.
1.6.Uzzināt, parasti ar pūlēm.
Piemēri«Nu jau ir pagājuši divi mēneši, kopš mēs gandrīz nekā nezinām par tevi, tikai adresi man izdevās sadabūt..»
2.savienojumā ar «kopā», «vienkopus». Panākt, ka (kas) tiek novietots, atrodas kopā, vienkopus (par vairākiem priekšmetiem, to daļām).
Piemēri..beidzot viss sadabūts vienkop! Viņa cieši saņem mantas saujās un piespiež pie krūtīm, sargādama, lai atkal kaut kas neizslīdētu un nenokristu zemē..
Stabili vārdu savienojumiSadabūt (biežāk sadzīt) galus (rokā, arī kopā). Sadabūt bērnu. Sadabūt galus kopā. Sadabūt rokā.
Avoti: 7-1. sējums