sadabūt
sadabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju; trans.
1.Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā u. tml.
PiemēriSadabūt kabatā atslēgas.
- Sadabūt kabatā atslēgas.
- Kad sadabūšu darba rīkus, tad varam izraudzīt, kurā vietā māju celt, un tūlīt sākt strādāt.
- ..bērni airus jau bija sadabūjuši un stiepa katrs savu..
- Lāpstu jau sadabūtu. Lejkanna atrastos.
1.1.Paņemt (piemēram, izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
PiemēriRiekstiņš.. ienesa no virtuves pannu ar ceptām olām... Sadabūja pāris pudeļu alus, un nepieciešamais pusdienām sagādāts.
- Riekstiņš.. ienesa no virtuves pannu ar ceptām olām... Sadabūja pāris pudeļu alus, un nepieciešamais pusdienām sagādāts.
- No tīras veļas saiņa sadabūju baltu zīda kreklu un apģērbos..
- Sadabūju šņabja glāzītes, bet viņa: «Vai jums lielāks trauks nav pie rokas?»
1.2.Iegūt, parasti ar pūlēm (piemēram, salasot, savācot).
PiemēriSadabūt pļavā veselu klēpi ziedu.
- Sadabūt pļavā veselu klēpi ziedu.
- Pat tādās vasarās, kuras ne sēnes, ne ogas nav padevušās, Krista tās tomēr nezin kā un kur sadabū - vismaz tik daudz, cik pašiem vajag.
- Silabriedis strādāja pļavas gabalā, kuru tas bij apņēmies uzlabot. Ar kapli un lāpstu viņš noārdīja.. nelīdzenumus un piebēra ar šādi sadabūtām zemēm purvainos iedobumus.
1.3.Sagādāt, parasti ar pūlēm.
Piemēri«Tik daudz naudas!... Lai sadabūju piecdesmit rubļu, kad nezinu, kur ņemt piecdesmit kapeikas!...»
- «Tik daudz naudas!... Lai sadabūju piecdesmit rubļu, kad nezinu, kur ņemt piecdesmit kapeikas!...»
- Dažādos līkumotos ceļos Jānis sadabūja mazliet skārda..
- Pērnajā rudenī Gunārs sataisījās braukt dzērvenēs.. Butrims bija apņēmies sadabūt autobusiņu.
1.4.Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) ierodas, arī uzņemas ko veikt, kar piedalīties.
PiemēriTrīs reizes Fredis bija nosolījies ierasties pie Pakalna, bet neieradās. Leinasars lamāja Pakalnu, Pakalns Janku, kuram bija uzdots Fredi sadabūt..
- Trīs reizes Fredis bija nosolījies ierasties pie Pakalna, bet neieradās. Leinasars lamāja Pakalnu, Pakalns Janku, kuram bija uzdots Fredi sadabūt..
- Zuze tikai nezina, kur tādu meistaru lai sadabū, kas izcirstu [kapa] pieminekli.
- «Nāc uz centru, dzīvosim kopā. Bet to būdu un krāmus, kas ar to sakarā, pārdod. Esmu sadabūjis labu pircēju.»
1.5.Iegūt (ievainojumu), saslimt (ar ko).
PiemēriSadabūt iesnas.
- Sadabūt iesnas.
- Ir tīras visas manas vēlēšanās, Ir tīras vakar sadabūtās brūces..
1.6.Uzzināt, parasti ar pūlēm.
Piemēri«Nu jau ir pagājuši divi mēneši, kopš mēs gandrīz nekā nezinām par tevi, tikai adresi man izdevās sadabūt..»
- «Nu jau ir pagājuši divi mēneši, kopš mēs gandrīz nekā nezinām par tevi, tikai adresi man izdevās sadabūt..»
2.savienojumā ar «kopā», «vienkopus». Panākt, ka (kas) tiek novietots, atrodas kopā, vienkopus (par vairākiem priekšmetiem, to daļām).
Piemēri..beidzot viss sadabūts vienkop! Viņa cieši saņem mantas saujās un piespiež pie krūtīm, sargādama, lai atkal kaut kas neizslīdētu un nenokristu zemē..
- ..beidzot viss sadabūts vienkop! Viņa cieši saņem mantas saujās un piespiež pie krūtīm, sargādama, lai atkal kaut kas neizslīdētu un nenokristu zemē..
- «Divus atgrieztus riecienus kopa nesadabūt,» viņš pateica nezin kur dzirdētu gudrību.
Stabili vārdu savienojumiSadabūt (biežāk sadzīt) galus (rokā, arī kopā). Sadabūt bērnu. Sadabūt galus kopā. Sadabūt rokā.
- Sadabūt (biežāk sadzīt) galus (rokā, arī kopā)sar. — Ar grūtībām izdibināt, izzināt.
- Sadabūt bērnu idioma — sar. Nonākt grūtniecības stāvoklī.
- Sadabūt galus kopā — Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
- Sadabūt rokā — Sameklēt.
Avoti: 7-1. sējums