Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sadambēties
sadambēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.
Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai. Sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu).
PiemēriPlūdu šopavasar pie viņiem Jaunbielavā nebūšot, nē-ē, kaut kur pie Saviešiem vai Mūkiem ledus saspridzināts. Juris zina. Pie Stūrīšiem gan sadambējies.
  • Plūdu šopavasar pie viņiem Jaunbielavā nebūšot, nē-ē, kaut kur pie Saviešiem vai Mūkiem ledus saspridzināts. Juris zina. Pie Stūrīšiem gan sadambējies.
  • «Paskaties,» runātajā īkšķis pavērsās pret aizmuguri, «visi šie kuģi, šie vagoni ir kā asinsvadi milzīgā stāvā... Vai tu zini, kas notiek, ja kaut kur asinis sadambējas?»
Avoti: 7-1. sējums