sadrūmt
sadrūmt -drūmstu, -drūmsti, -drūmst, pag. -drūmu; intrans.
1.Kļūt, parasti pēkšņi, drūmam.
PiemēriPiepeši Andžus aprauj smieklus, sadrūmst, satumsušu skatienu iedzēlās manī..
1.1.Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu (piemēram, par seju, skatienu).
Piemēri..kāpēc gan viņi tik nopietni, kāpēc viņu sejas tik sadrūmušas?
Avoti: 7-1. sējums