sadriskāt
sadriskāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
PiemēriSadriskāti svārki.
- Sadriskāti svārki.
- Sadriskāt segu.
- Sadriskāta aploksne.
- Teteris pamatīgi nopētīja Celmu no galvas līdz kājām; noskatīja viņa sadriskātās, caurumu caurumos sadedzinātās darba drēbes.
- Grāmatu te pārāk daudz, tās sakrautas kaudzēs gar sienu,.. vecas, sadriskātās..
- «Tūļa, tīklus gribi sadriskāt!» Ķiršu Pēteris uzbrēca Kārlēnam, kas vienaldzīgi meta tīklus kaudzē neatsietiem akmeņiem.
- pārn. Vētra iztrakojusies, tagad neliels vējelis dzenā sadriskātus mākoņu lēverus pa zilajām debesīm..
Avoti: 7-1. sējums