Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sadrūzmēties
sadrūzmēties parasti dsk., -ējamies, -ējaties, -ējas, pag. -ējamies; refl.
Savirzīties (drūzmā, burzmā u. tml.) – par vairākiem, daudziem.
Piemēri«Bet kas man ir!» Zigurds gandrīz aizrijās... Visi [bērni] sadrūzmējās tam apkārt.
  • «Bet kas man ir!» Zigurds gandrīz aizrijās... Visi [bērni] sadrūzmējās tam apkārt.
  • Man gadījās Sanhajā redzēt cieši sadrūzmējušos cilvēku pūļus. Viņi pulcējās ap vitrīnām..
  • ..drīz vien [Singapūrā] sadrūzmējās cilvēku pulks, ja kaut kur atskan smalka stabules skaņa - tur čūsku dresētājs rāda savu mākslu.
  • pārn. Rūtiņās sadrūzmējās skaitļi, stūraini, neveikli, grūdās cits citam virsū.
  • pārn. Gar upīti sadrūzmējušies necaurejami kārkli..
Avoti: 7-1. sējums