sadzīt2
sadzīt [sadzît] parasti 3. pers., -dzīst, pag. -dzija; intrans.
1.Kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi (par brūci, lūzumu).
PiemēriJa brūce nav inficēta.., tās malas gludas, audi nav stipri bojāti, tad tādas brūces parasti sadzīst ātri, apmēram 5-7 dienās..
1.1.Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
PiemēriMan būs varbūt labu laiku jānoguļ slimnīcā, kamēr kāja sadzīs.
Stabili vārdu savienojumiLīdz kāzām sadzīs.
Avoti: 7-1. sējums