sadzīvot
sadzīvot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
PiemēriJānis: Mēs vienmēr esam tik labi sadzīvojuši; kāpēc lai tagad nīstos par vāzi..
- Jānis: Mēs vienmēr esam tik labi sadzīvojuši; kāpēc lai tagad nīstos par vāzi..
- ..sieva vēl nesen žēlojusies, ka vīrs beidzamajā laikā kļuvis visai ass un neiecietīgs, viņi vairs nekādi nevarot sadzīvot.
- ..mežniecībā darba algu sarakstos uzvārdi nemainījās bieži, jo Liepsargs prata ar cilvēkiem sadzīvot.
1.1.pārn. Samierināties (ar ko), pielāgoties (kam).
Piemēri«Vai dzejnieks lai būtu liekulis, kas par varonību un brīvību gan raksta grāmatās, bet dzīvē, savu ādu sargādams, lūko iztapīgi ar netaisnību sadzīvot..?»
- «Vai dzejnieks lai būtu liekulis, kas par varonību un brīvību gan raksta grāmatās, bet dzīvē, savu ādu sargādams, lūko iztapīgi ar netaisnību sadzīvot..?»
- ..Aina nevarēja sadzīvot ne ar netīriem darbiem, ne vārdiem.
1.2.pārn. Vienlaicīgi eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem, augiem).
PiemēriTā kā daļa no [āpšu] alu labirintiem un izejām paliek neizmantotas, tajās iemitinās lapsas un gluži labi sadzīvo ar āpšiem.
- Tā kā daļa no [āpšu] alu labirintiem un izejām paliek neizmantotas, tajās iemitinās lapsas un gluži labi sadzīvo ar āpšiem.
- Savā starpā čurkstītes sadzīvoja ļoti saticīgi: viena otrai ligzdu neatņēma un ligzdu dēļ neķildojās.
- ..visvairāk biju samīlējies.. lēnā upītē, kuras krastos mierīgi sadzīvoja kārkli, elkšņi, Ieviņas.
1.3.pārn. Vienlaicīgi būt, eksistēt kādā saistībā, kādās attiecībās, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu, piemēram, par priekšmetiem, parādībām, īpašībām).
Piemēri..te [pilsētā] draudzīgi sadzīvo.. zaļi, apsūbējuši karaļu pieminekļi ar ultramodernam stikla sienu celtnēm..
- ..te [pilsētā] draudzīgi sadzīvo.. zaļi, apsūbējuši karaļu pieminekļi ar ultramodernam stikla sienu celtnēm..
- ..nelielajā telpā ir daudz zaļumu: lieliski līdzās sadzīvo atslēdznieka spīles un puķu pods ar zaļu augu.
- Guntis, pamaza auguma zēns garām skropstām un tādu kā vienmēr netīru seju, kur dīvainā kārtā sadzīvo gluži pretējas rakstura īpašības - maigs gļēvums un rūdīta nekaunība.
2.intrans. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot. Ilgāku laiku dzīvot (līdz noteiktam brīdim). Nodzīvot (1).
PiemēriSadzīvot ilgu mūžu.
- Sadzīvot ilgu mūžu.
- ..pārgāju par skolotāju uz Dagestānu un sadzīvoju tur trīs gadus..
- ..viņš līdz pilniem trīsdesmit astoņiem gadiem sadzīvoja vecpuisī..
- Dievs, dod mūsu ķēniņam simtu gadu sadzīvot!
3.trans. Dzīves laikā iegūt (ko, piemēram, materiālas vērtības).
Piemēri..tā bij.. uzstājusies, ka šiem tūliņ jānojaucot te, kur nekā laba sadzīvot nevarot, visa iedzīve un jāejot uz Ameriku meklēt vieglas dienas..
- ..tā bij.. uzstājusies, ka šiem tūliņ jānojaucot te, kur nekā laba sadzīvot nevarot, visa iedzīve un jāejot uz Ameriku meklēt vieglas dienas..
4.trans.; sar. Dzimumattiecībās iegūt (bērnu). Piedzīvot (4).
PiemēriSadzīvojis ar Emmu trīs bērnus, Sietnieks nomira.
- Sadzīvojis ar Emmu trīs bērnus, Sietnieks nomira.
- ..lūk, Edgars jau nemaz neesot Sīmaņa dēls, bet sadzīvots, jods zina, ar kādu, ko visgudrie zināja pat vārdā un uzvārdā saukt.
Avoti: 7-1. sējums