sadzīvot
sadzīvot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
PiemēriJānis: Mēs vienmēr esam tik labi sadzīvojuši; kāpēc lai tagad nīstos par vāzi..
1.1.pārn. Samierināties (ar ko), pielāgoties (kam).
Piemēri«Vai dzejnieks lai būtu liekulis, kas par varonību un brīvību gan raksta grāmatās, bet dzīvē, savu ādu sargādams, lūko iztapīgi ar netaisnību sadzīvot..?»
1.2.pārn. Vienlaicīgi eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem, augiem).
PiemēriTā kā daļa no [āpšu] alu labirintiem un izejām paliek neizmantotas, tajās iemitinās lapsas un gluži labi sadzīvo ar āpšiem.
1.3.pārn. Vienlaicīgi būt, eksistēt kādā saistībā, kādās attiecībās, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu, piemēram, par priekšmetiem, parādībām, īpašībām).
Piemēri..te [pilsētā] draudzīgi sadzīvo.. zaļi, apsūbējuši karaļu pieminekļi ar ultramodernam stikla sienu celtnēm..
2.intrans. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot. Ilgāku laiku dzīvot (līdz noteiktam brīdim). Nodzīvot (1).
PiemēriSadzīvot ilgu mūžu.
3.trans. Dzīves laikā iegūt (ko, piemēram, materiālas vērtības).
Piemēri..tā bij.. uzstājusies, ka šiem tūliņ jānojaucot te, kur nekā laba sadzīvot nevarot, visa iedzīve un jāejot uz Ameriku meklēt vieglas dienas..
4.trans.; sar. Dzimumattiecībās iegūt (bērnu). Piedzīvot (4).
PiemēriSadzīvojis ar Emmu trīs bērnus, Sietnieks nomira.
Avoti: 7-1. sējums