sagatavotība
sagatavotība -as, s.; parasti vsk.
1.Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību, kāda uzdevuma veikšanai.
PiemēriPsihiskā sagatavotība.
1.1.Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
PiemēriJātnieku sacensībās parasti lielākā problēma ir zirgu sagatavotība.
2.Stāvoklis, kad (ierīce, iekārta u. tml.) ir lietošanas, izmantošanas kārtībā.
PiemēriUzņēmuma ļaudis rūpējas par pļāvēju tehnisko sagatavotību sezonas darbam. Remontēšanai atved gan atsevišķus mezglus, gan mašīnas neizjauktā veidā.
Avoti: 7-1. sējums