sagrēkot
sagrēkot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Nogrēkoties1. Sagrēkoties (1).
PiemēriSvētais Bernārs iesākumā velnam kalpoja. Sagrēkoja Bernē, aizmuka un noslapstījās Alpos.
- Svētais Bernārs iesākumā velnam kalpoja. Sagrēkoja Bernē, aizmuka un noslapstījās Alpos.
- Viņa ir nevainīga kā bērns un nevar sagrēkot.
Avoti: 7-1. sējums