sagrūsties
sagrūsties -gružos, -grūdies, -grūžas, pag. -grūdos; refl.
1.Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
Piemēri..paklausot mašīnas untumiem, abi cilvēki kabīnē gan sagrūdās kopā ar pleciem, gan palēcās..
- ..paklausot mašīnas untumiem, abi cilvēki kabīnē gan sagrūdās kopā ar pleciem, gan palēcās..
- Ielas galā bija radies sastrēgums, gājiens apstājās. Taisnās [karavīru] rindas sagrūdās kopā, šķindēja vairogi..
- Sagrūdās vagoni, novaidēdamies iekustējās riteņi.
- pārn. ..jocīgas ēnas cita citai virsū sagrūdušās un sajaukušās..
- pārn. ..pašā karstākajā pļaujas laikā, kad siens bija jāvāc, sagrūdās arī būves darbi..
1.1.pārn.; sar. Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
PiemēriEmma noslaucīja asaras, uzģērba glītākas drēbes un gāja. Uz lielceļa sagrūdās ar Priedes Jāni, kam arī ceļš veda uz miestu.
- Emma noslaucīja asaras, uzģērba glītākas drēbes un gāja. Uz lielceļa sagrūdās ar Priedes Jāni, kam arī ceļš veda uz miestu.
Avoti: 7-1. sējums