saiet
saiet -ēju, -ēj, -iet, pag. -gāju; intrans.
1.Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par vairākiem, daudziem.
Piemēri..mežā.. gājām katrs uz savu pusi, vēlāk sakliegdamies un saiedami kopā, lai apskatītos, cik kuram iekrājies jau grozā [sēņu].
Stabili vārdu savienojumiSaiet kopā. Saiet kopā.
1.1.Apmesties (uz dzīvi kur) — par vairākiem, daudziem.
Piemēri..Oļiņi [pēc ugunsgrēka] sagāja rijā dzīvot..
1.2.Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
PiemēriLedus gabali sagājuši upes grīvā.
1.3.Iekļūt (kur) — par lielāku kā daudzumu.
PiemēriKurpēs sagājušas smiltis.
2.Novietoties (kur) — par vairākiem, daudziem.
PiemēriVisi viesi nevarēja saiet reizē pie galda, tāpēc sēdās papriekšu tik vīrieši..
2.1.Satilpt (kur). Būt tādam, ko var novietot (kur) — par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
PiemēriVisas mēbeles sagājušas istabā.
3.parasti 3. pers.; parasti savienojumā ar «kopā». Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
Piemēri«.. mūsu pļavas saiet kopā..»
3.1.Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
PiemēriBaļķu gali saiet kopā.
3.2.pārn. Būt saskanīgam, saderīgam (ar ko).
Piemēri«Tu zini, Jāni, ka es esmu kļuvis dzērājs.» - «Ej nu, ej! Tu un dzērājs! Tas nu nekā nesaiet kopā.»
4.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu iet. Ilgāku laiku iet (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriSaiet visu dienu.
4.1.trans. Ilgāku laiku ejot, sasniegt (ko).
PiemēriIet, iet, kamēr saiet mājiņu.
5.parasti 3. pers. Tiekot sildītam, sarecēt (par ieskābušu pienu).
PiemēriPiens vāroties sagājis.
5.1.Tikt sakultam (par sviestu).
PiemēriGrunduliene.. kūla sviestu lielā māla bļodā. Sviests negribēja saiet, un Grunduliene kļuva arvienu nepacietīgāka.. un arvienu steidzīgāk mala ar karoti pa bļodu..
Stabili vārdu savienojumiSviests saiet lielajā.
Stabili vārdu savienojumiSaiet (arī būt) lielajā. Saiet (arī samesties) grīstē. Saiet (arī sanākt) matos (arī ragos).
Avoti: 7-1. sējums