Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
saiet
saiet -ēju, -ēj, -iet, pag. -gāju; intrans.
1.Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
Piemēri..mežā.. gājām katrs uz savu pusi, vēlāk sakliegdamies un saiedami kopā, lai apskatītos, cik kuram iekrājies jau grozā [sēņu].
  • ..mežā.. gājām katrs uz savu pusi, vēlāk sakliegdamies un saiedami kopā, lai apskatītos, cik kuram iekrājies jau grozā [sēņu].
  • ..visi sagāja puslokā iepretī Polmanim, turklāt vecākie ļaudis.. cienīgi nostājās priekšējā rindā.
  • ..skaļi un līksmi ieskanējās zvans. Skolēni sagāja klasēs..
  • Ziemā ir brīži, kad var biežāk kopā saiet... Sievām gribas sapulcēties ar adīkļiem rokās.
Stabili vārdu savienojumiSaiet kopā. Saiet kopā.
  • Saiet kopā — Sapulcēties.
  • Saiet kopā idioma — Apprecēties (ar kādu). Uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
1.1.Apmesties (uz dzīvi kur) – par vairākiem, daudziem.
Piemēri..Oļiņi [pēc ugunsgrēka] sagāja rijā dzīvot..
  • ..Oļiņi [pēc ugunsgrēka] sagāja rijā dzīvot..
  • «Un kas ir muižas centrā?» - «Tur sagājuši visādi. Viena Melnā Rozālija ar vīru... Marcinkevičs ar veselu partiju. Kalinka sev pieprasīja piecpadsmit hektāru.»
1.2.Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
PiemēriLedus gabali sagājuši upes grīvā.
  • Ledus gabali sagājuši upes grīvā.
1.3.Iekļūt (kur) – par lielāku kā daudzumu.
PiemēriKurpēs sagājušas smiltis.
  • Kurpēs sagājušas smiltis.
  • ..[suņa] kodumā var saiet sīkbūtnes un radīt asinssaindēšanos.
2.Novietoties (kur) – par vairākiem, daudziem.
PiemēriVisi viesi nevarēja saiet reizē pie galda, tāpēc sēdās papriekšu tik vīrieši..
  • Visi viesi nevarēja saiet reizē pie galda, tāpēc sēdās papriekšu tik vīrieši..
2.1.Satilpt (kur). Būt tādam, ko var novietot (kur) – par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
PiemēriVisas mēbeles sagājušas istabā.
  • Visas mēbeles sagājušas istabā.
  • ..šķūnīši pļavā bija kādi pieci seši, un tomēr tur nesagāja ne puse no visa siena.
3.parasti 3. pers.; parasti savienojumā ar «kopā». Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
Piemēri«.. mūsu pļavas saiet kopā..»
  • «.. mūsu pļavas saiet kopā..»
  • Šis mežs saiet kopā ar citiem mežiem, pa to var aiziet līdz pašai Krievzemei.
  • Diviem saimniekiem sagāja lauki kopā.
3.1.Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
PiemēriBaļķu gali saiet kopā.
  • Baļķu gali saiet kopā.
  • Aiziņas ieeja.. pavisam šaura, jo klints sienas te sagāja gandrīz kopā.
3.2.pārn. Būt saskanīgam, saderīgam (ar ko).
Piemēri«Tu zini, Jāni, ka es esmu kļuvis dzērājs.» - «Ej nu, ej! Tu un dzērājs! Tas nu nekā nesaiet kopā.»
  • «Tu zini, Jāni, ka es esmu kļuvis dzērājs.» - «Ej nu, ej! Tu un dzērājs! Tas nu nekā nesaiet kopā.»
  • Saiet balsis mums dziedot, valodiņas runājot.
4.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu iet. Ilgāku laiku iet (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriSaiet visu dienu.
  • Saiet visu dienu.
  • Saiet līdz vakaram.
  • ..sešdesmit soļu - un viena minūte cauri. Vienreiz, otrreiz, trešoreiz sešdesmit - cik bezgalīgi daudzreiz jāiet, līdz saiet stundu.
  • «.. cik ziemu sagāji skolā? Vienu vai divas?»
4.1.trans. Ilgāku laiku ejot, sasniegt (ko).
PiemēriIet, iet, kamēr saiet mājiņu.
  • Iet, iet, kamēr saiet mājiņu.
5.parasti 3. pers. Tiekot sildītam, sarecēt (par ieskābušu pienu).
PiemēriPiens vāroties sagājis.
  • Piens vāroties sagājis.
5.1.Tikt sakultam (par sviestu).
PiemēriGrunduliene.. kūla sviestu lielā māla bļodā. Sviests negribēja saiet, un Grunduliene kļuva arvienu nepacietīgāka.. un arvienu steidzīgāk mala ar karoti pa bļodu..
  • Grunduliene.. kūla sviestu lielā māla bļodā. Sviests negribēja saiet, un Grunduliene kļuva arvienu nepacietīgāka.. un arvienu steidzīgāk mala ar karoti pa bļodu..
Stabili vārdu savienojumiSviests saiet lielajā.
Stabili vārdu savienojumiSaiet (arī būt) lielajā. Saiet (arī samesties) grīstē. Saiet (arī sanākt) matos (arī ragos).
Avoti: 7-1. sējums