saime
saime -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
PiemēriSkolotāju saime.
2.Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība. Arī, parasti liela, ģimene.
PiemēriVīram arī radu saime nav uz vienas rokas pirkstiem saskaitāma.
2.1.vēst. Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij.
PiemēriZemkopju saime.
3.vēst. Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā). Atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
PiemēriUzlika vakariņas, kā jau arvienu: vectēvam, saimniekam un saimniecei kambarī uz mazā galdiņa un saimei istabā uz lielā galda.
Stabili vārdu savienojumiMuižas saime (arī ļaudis).
4.Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība. Mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
PiemēriSkudru saime.
Stabili vārdu savienojumiSezonas saime.
4.1.Viena metiena vai perējuma dzīvnieku mazuļu kopums.
PiemēriViņa.. priecājās par sivēnu mātēm, kuras, ņerkstošas saimes ielenktas, bija svētlaimīgi izlaidušās rudens piesaulē.
4.2.Augu kopums (kādā teritorijā, vietā). Neliela audze.
PiemēriRudenī mazajā [izmēģinājuma] lauciņā blakus puķēm, kāpostiem un kartupeļiem kuploja jauno augu saime.
5.Vienādu vai pēc kādām pazīmēm līdzīgu parādību, priekšmetu, vielu u. tml. kopums.
PiemēriTraktoru saime.
Avoti: 7-1. sējums