saindēt
saindēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Pakļaut (kā organismu, tā daļas) indīgas vielas vai indīgu vielu, parasti stiprai, iedarbībai. Izraisīt saindēšanos (2).
PiemēriGāzu saindētais kareivis.. Šis svešais krievu karavīrs tagad jau miris.
1.1.Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā.
PiemēriSaindēt ēsmu grauzēju iznīcināšanai.
Stabili vārdu savienojumiSaindēta zona.
1.2.pārn. Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības). Ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
Piemēri..sadzīves sīkumi saindē dzīvi, grūti runāt par laimi, ja nav darba, kas dod gandarījumu, pajumtes, draudzīgas ģimenes.
Stabili vārdu savienojumiSaindēt (arī sagandēt) dvēseli.
Avoti: 7-1. sējums