sairt2
sairt parasti 3. pers., -irst, pag. -ira; intrans.
1.Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām).
PiemēriSairis ledus.
1.1.Šādā veidā sadaloties, pārvērsties par ko.
Piemēri..barības traktā olbaltumvielas sairst.. aminoskābēs.
1.2.pārn. Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli, uzskatiem).
PiemēriMasa izklīda [pēc revolūcijas], mērķi nesasniegusi. Tās drosme un cīņas griba saira.
2.Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti). Izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
Piemēri..pēc Maķedonijas Aleksandra nāves viņa varenā impērija sairst.
2.1.Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
PiemēriPeru armija.. jau bija sairuši atsevišķās vienībās, kas, palikušas bez valdības, rīkojās uz savu roku.
2.2.Izklīst (par cilvēku kopumu).
PiemēriPavadītāju pulciņš pamazām saira, jūrnieku piederīgie aizklīda mājās..
Avoti: 7-1. sējums