sakapāt
sakapāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Sasmalcināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu).
PiemēriSakapāt kartupeļus.
1.1.Šādā veidā sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā sagatavot (kā lielāku daudzumu).
PiemēriSakapāt veselu kaudzi biešu lapu.
2.Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriViņi apsēžas uz augstā sliekšņa. Uz tā nevīžīgi kurinātāji bieži skaldījuši malku, tas sakapāts vienos robos.
2.1.Sašķelt, sadrupināt, radīt vairākus, daudzus caurumus (par lodēm, šāviņiem u. tml.).
Piemēri..atskanēja arī automātu kārta, lodes sakapāja augšējo rūti, un viņam uz galvas nobira stikla drumslas.
2.2.Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) — piemēram, par krusu, lietu.
Piemēri..krusas sakapātajos tīrumos staigāja Klāstiņš... viņš.. mēģināja izsliet taisni salauzītos labības stiebrus.
3.Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), savainot.
PiemēriDžulis [zirgs] nevienam pat ar nopūtu nav sūdzējies par mežonīgo saimnieku, kas viņa melno, smalko ādu ar pātagu vienās vīlēs sakapājis.
3.1.Par pātagu, pletni u. tml.
PiemēriBija tā, it kā tumsā raudātu kāds jauns puisis, kura muguru sakapājušas rīkstes.
3.2.Vairākkārt cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt.
PiemēriMāju nodedzināja, zirgu ar pajūgu nolaupīja, bet lopi kūtī sakapāti ar zobeniem, - stāstīja viens no zemniekiem.
3.3.Savainot, arī nonāvēt (par lodēm, šāviņiem, zobeniem u. tml.).
PiemēriUz nārām gulošie vācieši tā arī palika guļot. Nesaudzīgi tos sakapāja automātu kārtas.
4.parasti 3. pers. Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem).
PiemēriPutraimu maisu bija vienā stūrī peles sakapājušas..
Avoti: 7-1. sējums