sakarst
sakarst -karstu, -karsti, -karst, pag. -karšu; intrans.
1.Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, kaistam (par vielu, priekšmetu).
PiemēriSaulē sakarsis akmens.
- Saulē sakarsis akmens.
- Sakarsusi tējas glāze.
- Sakarsis gaiss.
- ..saules staros metāls var sakarst līdz 100 grādiem,.
- Saule bija sasniegusi debesu kāpņu augstāko pakāpienu. Ūdens jūrā kļuva silts. Smiltis sakarsa tā, ka dega kājas.
- Versmīgā saule stāvēja augstu pie skaidrajām, zilajām debesīm, karsēdama nekustīgo gaisu. Ļaudīm uz sakarsušā klāja svilušas baso kāju pēdas.
- pārn. Nu ir labi - atkal dienas Sakarst senā kvēlē.
1.1.Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriGalva sakarsusi saulē.
- Galva sakarsusi saulē.
- Mugura sakarsusi pie krāsns.
- Viņa paceļ vaicājošas acis. Apaļi, pie plīts sakarsuši vaigi, sviedru lāsītes uz baltās pieres.
1.2.Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
PiemēriGultņi sakarst.
- Gultņi sakarst.
2.Rasties, parasti viscaur, karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā.
PiemēriĀrā no dancošanas sakarsušo pieri vēsinādams, viņš domāja, ko darīt.
- Ārā no dancošanas sakarsušo pieri vēsinādams, viņš domāja, ko darīt.
- ..pēkšņi seja viņai strauji sakarsa un piere nosvīda - viņu sāka tirdīt izbailes.
3.parasti 3. pers. Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
PiemēriMitros salmus ne tikai nav ieteicams novākt, tas var būt pat bīstami. Tie sasūt, sakarst un var arī aizdegties.
- Mitros salmus ne tikai nav ieteicams novākt, tas var būt pat bīstami. Tie sasūt, sakarst un var arī aizdegties.
- Sēklai izvēlētos augļus.. nedrīkst uzglabāt lielākā kaudzē, jo augļu masa sadalīdamās ātri sakarst.
- Izmēģinājumos ar amonjaku apstrādātie zāles zārdi nesakarsa un nepelēja.
Avoti: 7-1. sējums