sakarst
sakarst -karstu, -karsti, -karst, pag. -karšu; intrans.
1.Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, kaistam (par vielu, priekšmetu).
PiemēriSaulē sakarsis akmens.
1.1.Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriGalva sakarsusi saulē.
1.2.Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
PiemēriGultņi sakarst.
2.Rasties, parasti viscaur, karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā.
PiemēriĀrā no dancošanas sakarsušo pieri vēsinādams, viņš domāja, ko darīt.
3.parasti 3. pers. Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
PiemēriMitros salmus ne tikai nav ieteicams novākt, tas var būt pat bīstami. Tie sasūt, sakarst un var arī aizdegties.
Avoti: 7-1. sējums