sakaukt
sakaukt parasti 3. pers., -kauc, pag. -kauca; trans.
1.Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem). Kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
PiemēriBeidzot vilks pasprucis vaļām [vaļā] un sakaucis citus vilkus.
- Beidzot vilks pasprucis vaļām [vaļā] un sakaucis citus vilkus.
- Suns sakaucis ciemiņus, ēdienu.
- pārn. Klau! - caur kailu zaru tīklu nakti vilka dziesma klīst; sakauc, sakauc, skumjā rīkle, jaunu zvaigzni debesīs.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem). Ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriVilki sakauca visu nakti.
- Vilki sakauca visu nakti.
Avoti: 7-1. sējums