sakraut
sakraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu; trans.
1.Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.). Kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriSakraut malku grēdā.
- Sakraut malku grēdā.
- Sakraut sienu gubā.
- Sakraut mantas vezumā.
- Ūdens malā kāda sieviete velē. Ap viņu kaudžu kaudzēm sakrauti slapji veļas gabali.
- Pieliekamajā kambari bija sakrauta plauktos svaiga maize, gaļa, olas, sviests..
- Galda vidū līdzās patvārim sakrauti viens otrā šķīvji..
1.1.Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
PiemēriSakraut siena kaudzi.
- Sakraut siena kaudzi.
- Sakraut zārdu.
- Ģirts steidzīgi lauza krūmu zarus un, sakrāvis lielu kaudzi virs apģērba un kurpēm, iemetās ezera.
- Rītā brālis.. aizbrauc mežā un sakrauj tādu vezumu, ka rati līdz rumbām zemē iegrima.
- Jauno sārtu sakrāva divreiz lielāku, dūmi nostiepās tālu Spilvai pāri..
1.2.Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
Piemēri..siltumu [pirtī] deva no laukakmeņiem sakrautā krāsns, kas vietām uzlabota, apmūrējot tai ķieģeļu vai akmeņu ugunsdrošu apmali..
- ..siltumu [pirtī] deva no laukakmeņiem sakrautā krāsns, kas vietām uzlabota, apmūrējot tai ķieģeļu vai akmeņu ugunsdrošu apmali..
- Pie [zemnīcas] ieejas bija nodalīts vēl tāds kā priekšnams un pretējā stūri sakrauta maza ķieģeļu plītiņa.
Avoti: 7-1. sējums