Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sakrustot1
sakrustot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
PiemēriZīmoga centrā attēlots zobrats, uz kura atrodas piecstaraina zvaigzne ar sakrustotu izkapti un āmuru.
  • Zīmoga centrā attēlots zobrats, uz kura atrodas piecstaraina zvaigzne ar sakrustotu izkapti un āmuru.
  • Izolde, rokas uz krūtīm sakrustojusi, berzēja augšdelmus.
  • Jauneklis.. tupēja uz sakrustotām kājām savā guļvietā..
  • pārn. ..abi ar māti sakrusto straujus skatienus, abi saprot - neatkāpsies ne viens, ne otrs.
Avoti: 7-1. sējums