sakārpīt
sakārpīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kārpot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriApsedzamies ar palagiem un sakārpām virsū krietnu gubu siena.
2.Kārpot sajaukt, sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriVistas sakārpījušas visu lecekni [lecekti].
Avoti: 7-1. sējums