Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
salīkt
salīkt -līkstu, -līksti, -līkst, pag. -līku; intrans.
1.parasti 3. pers. Saliekties lejup (par augiem, to daļām).
PiemēriKoki salīkuši vējā.
1.1.Saliekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
PiemēriMakšķeres kāts salīcis.
2.Saliekt muguru, saliekties lejup (par cilvēku). Saliekties lejup, tikt saliektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
PiemēriSalīkuši, neuzticēdamies pirts durvju augstumam, ienāca divi vīri.
2.1.Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) — par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
PiemēriZem darba nastas salīkusi Beliņu māte.. savām meitām brīžam likās paskarba..
3.parasti 3. pers. Stipri ieliekties uz iekšu (no kāda smaguma) — parasti par priekšmetiem.
PiemēriGaldi tirgū salīkuši zem dārzeņu svara.
Avoti: 7-1. sējums