Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
salīst
salīst parasti dsk., -lienam, -lienat, -lien, pag. -līdām; intrans.
1.Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par vairākiem, daudziem dzīvniekiem. Ielīst (kur).
Piemēri«.. iededzinās [mājās] elektrisko gaismu un prusaki visi salīdīs šķirbās, noslēpsies aizkrāsnē.»
1.1.Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
PiemēriKad vagonos sablīvējies biezs kā mūris,.. tad atlikušie sāk norīkoties turpat ārā. Uzraušas uz buferiem, iekaras kāpšļos, salien uz jumtiem.
1.2.Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriStrēlnieki un virsnieki salīda vācu blindāžās un bunkuros.
Stabili vārdu savienojumiSalīst kā murdā.
2.parasti 3. pers. Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas — par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
PiemēriBrikūns pacēla smago galvu, izgrūda ar mēli mutē salīdušās sūnas, bet tūlīt atkal iespieda galvu sūnās..
3.Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
Piemēri«Sporta priekšniekos diezgan bieži salien cilvēki, kam interesē tikai baltas bikses un lieks rublis kabatā.»
Avoti: 7-1. sējums