salaist
salaist -laižu, -laid, -laiž, pag. -laidu
1.trans. Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
PiemēriSalaist viesus istabā.
1.1.Panākt, arī pieļaut, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriJērus ganīja atsevišķi no lielajām aitām un salaida kopā tikai vakarā pēc aitu izslaukšanas.
2.trans. Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
PiemēriSalaist gruntsmakšķeres ezerā.
2.1.Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā. Piepildīt (piemēram, trauku), parasti pilnīgi (ar ko šķidru).
Piemēri«Kur nu tagad pienu ņemsi,» smārdenieks atrūca, «ače, bērza sulas salaidu.»
2.2.Pieļaut, arī panākt, ka. (kas, parasti gāze) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
PiemēriSalaist istabā dūmus.
3.trans. Noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
PiemēriSalaist detaļas.
3.1.Savienojumā ar «kopā»: apvienot (platības, telpas).
Piemēri«Salaistu zemes kopā. Ar manu padomu un znota darbu tīri vai muižu uztaisītu,» Vilkups pakšķina pīpi.
4.intrans.; vienk. Būt intīmās attiecībās (parasti par neprecētiem).
Piemēri..varbūt neviens kārtīgs vīrietis viņu negribēja. Ar tādām kā viņa mīļuprāt salaiž, taču tādas neprec. Viņa tomēr kā nekā bija kroga meitietis.
Stabili vārdu savienojumiSalaist grīstē. Salaist kļūdas. Salaist matos (arī ragos). Salaist naidā.
Avoti: 7-1. sējums