Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
salaist
salaist -laižu, -laid, -laiž, pag. -laidu
1.trans. Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
PiemēriSalaist viesus istabā.
  • Salaist viesus istabā.
  • Salaist bērnus pagalmā.
  • ..viņi savās mājās bija salaiduši atbraucējus, bet tikai tik daudz, lai nedzīvotu cits citam uz galvas.
1.1.Panākt, arī pieļaut, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriJērus ganīja atsevišķi no lielajām aitām un salaida kopā tikai vakarā pēc aitu izslaukšanas.
  • Jērus ganīja atsevišķi no lielajām aitām un salaida kopā tikai vakarā pēc aitu izslaukšanas.
  • ..lopiem zāle rūpēja vairāk nekā badīšanās un, salaisti kopā, viņi nekādus uzbrukumus savā starpā neuzsāka..
  • Viņa tikko salaidusi kūtī govis, kas pārnākušas no ganībām..
2.trans. Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
PiemēriSalaist gruntsmakšķeres ezerā.
  • Salaist gruntsmakšķeres ezerā.
  • Bet vīri uz mūsu kuģa aizvāko pēdējo mucu, un matroži tās salaiž tilpnē.
  • Tur sēž Ira, tieši uz grīdas, un grīdas mazgājamā spainī viņai salaistas kuģot skaidas.
  • Lielie kukuļi salaisti krāsns dziļumā, abraskasnītis [abrkasītis] pašā priekšā.
2.1.Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā. Piepildīt (piemēram, trauku), parasti pilnīgi (ar ko šķidru).
Piemēri«Kur nu tagad pienu ņemsi,» smārdenieks atrūca, «ače, bērza sulas salaidu.»
  • «Kur nu tagad pienu ņemsi,» smārdenieks atrūca, «ače, bērza sulas salaidu.»
  • Salaist pilnu trauku ūdens.
2.2.Pieļaut, arī panākt, ka. (kas, parasti gāze) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
PiemēriSalaist istabā dūmus.
  • Salaist istabā dūmus.
3.trans. Noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
PiemēriSalaist detaļas.
  • Salaist detaļas.
  • Salaist flīzes.
  • Ja dēļus liek vertikāli, tos salaiž ar rievu, gropi vai taisnu saduru un nosedz ar seglīsti.
  • Izlūks Kirgizovs, nākdams cauri sādžai, bija uzgājis divus cieši salaistus, zaļi krāsotus dēļus..
3.1.Savienojumā ar «kopā»: apvienot (platības, telpas).
Piemēri«Salaistu zemes kopā. Ar manu padomu un znota darbu tīri vai muižu uztaisītu,» Vilkups pakšķina pīpi.
  • «Salaistu zemes kopā. Ar manu padomu un znota darbu tīri vai muižu uztaisītu,» Vilkups pakšķina pīpi.
  • ..lauki nedrenēti un salaisti kopā nepārskatāmos masīvos.
  • Atvilkdams.. ierīkoto šķērssienu, Tālis bija salaidis kopā kabinetu un viesistabu.
4.intrans.; vienk. Būt intīmās attiecībās (parasti par neprecētiem).
Piemēri..varbūt neviens kārtīgs vīrietis viņu negribēja. Ar tādām kā viņa mīļuprāt salaiž, taču tādas neprec. Viņa tomēr kā nekā bija kroga meitietis.
  • ..varbūt neviens kārtīgs vīrietis viņu negribēja. Ar tādām kā viņa mīļuprāt salaiž, taču tādas neprec. Viņa tomēr kā nekā bija kroga meitietis.
Stabili vārdu savienojumiSalaist grīstē. Salaist kļūdas. Salaist matos (arī ragos). Salaist naidā.
Avoti: 7-1. sējums