Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
salapot
salapot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
PiemēriMaijs ir mēnesis, kad salapo visi koki un krūmi.
1.1.Par augu kopumu (kādā vietā).
PiemēriBiezi salapojis dārzs.
Avoti: 7-1. sējums