Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
salaupīt
salaupīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Laupot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Laupot iegūt (kā lielāku daudzumu).
PiemēriTur [bandītu miteklī] bija sviesta kastes, siera ripuļi, kā liekas, salaupīti pienotavās..
  • Tur [bandītu miteklī] bija sviesta kastes, siera ripuļi, kā liekas, salaupīti pienotavās..
  • ..no sliedēm noskrēja «mazais bānītis» un iedrāzās purvā ar visiem okupantu salaupītajiem labumiem.
  • Tumšos, neapgaismotos vagonos SS grupu apsardzes veda muzejos un privātos dzīvokļos salaupītās vērtības.
Avoti: 7-1. sējums