salauzt
salauzt -laužu, -lauz, -lauž, pag. -lauzu; trans.
1.Laužot sadalīt, sasmalcināt.
PiemēriSakām, lai Dacīte salauž cepumiņu tik mazos gabaliņos, kas ietu cauri [vāveres mītnes] tīkliņa acīm.
1.1.Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriSalauzt lāpstas kātu.
1.2.Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu). Sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu.
PiemēriSalauzt atslēgas kaulu.
2.Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
PiemēriSalauzt grīdu.
Stabili vārdu savienojumiSalauzt (arī uzlauzt) ledu.
2.1.sar. Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
Piemēri..savā mūžā esmu nobraucis astoņus velosipēdus. Nevis salauzis, kaut kā notriecis, novazājis, bet godīgi nolietojis.
3.Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piemēram, kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
PiemēriAnsis: Es savu brāļu varu salauzīšu Kā briedis sausu zaru, pāri skriedams..
3.1.Pilnīgi pārvarēt (piemēram, kāda tieksmi, īpašību).
PiemēriLangarts: Neaizmirstiet, kas es esmu un ka man līdzekļi jūsu lepnumu salauzt.
3.2.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties. Arī iznīcināt (cilvēku).
PiemēriMindaugs:.. ja man spītēsi, tad zini, ka man ir diezgan cieta roka, lai tevi saliektu, bet, ja nelieksies, tad salauzīšu tevi.
Avoti: 7-1. sējums