Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
salavecītis
salavecītis -ša, v.
salatētis -ta, v.
salatēvs -a, v.
salavecis -ča, v.
salavectēvs -a, v.
Tautu ticējumos, paražās — vecs vīts ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
PiemēriAtkal klāt gadalaiks, kad ikvienā mājā tiek gaidīts Salavectēvs.
Avoti: 7-1. sējums