salmi
salmi -u, vsk. salms, -a, v.
1.Sausi labības augu stiebri. Sausi labības, pākšaugu, zāļu, eļļas augu stiebri, lapas, ziedkopas, kas paliek pēc graudu, sēklu izkulšanas.
PiemēriSalmu guba.
- Salmu guba.
- Salmu stirpa.
- Salmu kūlis.
- Salmu grīste.
- Vasarāju salmi.
- Ziemāju salmi.
- Salmi čaukst.
- Svaigi salmi.
- Kombaina salmu gubotājs.
- Izēdināt salmus.
- Dīriķis ielīda šķūnī. Salmu te netrūka: nesen bija nokulta labība.
- Lauka vidū redzamas dažas saplakušas, nomelnējušas salmu kaudzes.
- ..vēl jāaiziet uz lielo tīrumu un vienai kartupeļu stirpai jāapliek biezāka salmu kārta..
- Jumtu segšanai lieto garkūlu (rudzu un ziemas kviešu) salmus..
Stabili vārdu savienojumiGarkūļu salmi.
- Garkūļu salmi — Garkūļi.
- Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu) sar. — Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
- Salmu atraitnis (arī atraitne) sar. — Vīrs (sieva), kam dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
- Salmu puķe — Salmene [1].
1.1.ģen.: salmu, adj. nozīmē Tāds, kas ir izgatavots no sausiem, parasti labības augu, stiebriem.
PiemēriSalmu pinums.
- Salmu pinums.
- Salmu paklājs.
- Salmu sega.
- Mājas gar ezeru zemei pieplakušas, vēja izplūkātos salmu jumtus pār logiem nolaidušas.
- Mare sēdēja pītā salmu krēslā, rokas klēpī salikusi.
- Istabas dibenā atradās paplata lāva ar salmu maisu un svītrainu vilnas segu..
Stabili vārdu savienojumiSalmu maiss.
- Salmu maiss — Ar salmiem pildīts maiss gulēšanai.
Avoti: 7-1. sējums