salīdzinājums
salīdzinājums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → salīdzināt.
PiemēriNegribot viņai vajadzēja to domās nostādīt līdzās Maksim un abus salīdzināt. Ak nē - salīdzinājums nebija Maksim izdevīgs..
- Negribot viņai vajadzēja to domās nostādīt līdzās Maksim un abus salīdzināt. Ak nē - salīdzinājums nebija Maksim izdevīgs..
- Tikai salīdzinājumā noskaidrojas mākslas darba patiesā vērtība, un «Ezera sonāte» konfrontāciju ar daudzām jo daudzām neapšaubāmi labām filmām ir godam izturējusi.
- Šai ziemai lopbarības sagādāts vairāk. Šāds salīdzinājums ar pērno ziemu vieš optimismu.
1.1.lok.: salīdzinājumā, apst. nozīmē Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinot2.
PiemēriSalīdzinājumā ar citu zinātņu valodām matemātikas valoda ir visvairāk formalizēta.
- Salīdzinājumā ar citu zinātņu valodām matemātikas valoda ir visvairāk formalizēta.
- Visi viņi [latviešu mūziķi] atskārta Pēterburgas mūzikas dzīves profesionālisma un garīgās kultūras milzīgo pārākumu salīdzinājumā ar apstākļiem savā dzimtenē.
2.literat., val. Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai.
PiemēriSalīdzinājuma attieksme.
- Salīdzinājuma attieksme.
- Salīdzinājuma konstrukcija.
- Salīdzinājuma saiklis.
- Salīdzinājuma partikula.
- Katrā salīdzinājumā.. ir divi patstāvīgi locekļi: tas, ko salīdzina (priekšmets), un tas, ar ko salīdzina (tēls). Abus šos locekļus salīdzinājumā saista rakstnieka saskatītā kopīgā pazīme.
- «Esmu iekūlies kā circenis pelnos,» viņš pilnīgi nevietā atceras jokaino salīdzinājumu..
Avoti: 7-1. sējums