samīdīt
samīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Mīdot saplacināt, sablietēt.
PiemēriSamīdīt sienu pantā.
- Samīdīt sienu pantā.
1.1.Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
Piemēri..lopbarības šķūnī liela nekārtība, pievestā barība samīdīta un izkliedēta..
- ..lopbarības šķūnī liela nekārtība, pievestā barība samīdīta un izkliedēta..
- Tu pasakās noklāj man ceļu Ar dzeltenām tējas rozēm, Bet, nespējot samīdīt ziedus, Es nespēju aiziet ciemā..
Stabili vārdu savienojumiSamīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām.
- Samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām idioma — Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
1.2.Vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot.
PiemēriSamīdīt kukaiņus.
- Samīdīt kukaiņus.
- Krokodilu, kas gadījās pa tvērienam, zilonis sagrāba ar snuķi un samīdīja..
- pārn. Ģirt, puisīt, tevis vairs nav... Kam tad mēs abi ar tēvu dzīvojam... Ģirt, tu šos zvērus [fašistus] būtu samīdījis, tu biji stiprs.
1.3.Triecot virsū dzīvnieku, parasti zirgu, panākt, ka tas nonāvē, arī savaino (kādu).
Piemēri..bruņotas vienības.. sakapāja iezemiešus ar zobeniem, samīdīja ar zirgiem..
- ..bruņotas vienības.. sakapāja iezemiešus ar zobeniem, samīdīja ar zirgiem..
2.Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi. Samīt (2).
Piemēri..Lielā Tēvijas kara otrajā rudenī [partizāns] nolaidās ienaidnieka samīdītajā zemē kopā ar desantnieku grupu.
- ..Lielā Tēvijas kara otrajā rudenī [partizāns] nolaidās ienaidnieka samīdītajā zemē kopā ar desantnieku grupu.
Avoti: 7-1. sējums