Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
samīt1
samīt [samĩt] -minu, -min, -min, pag. -minu; trans.
1.Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
PiemēriDaudzās puķes krīt uz grīdas, un dejotāji tās samin..
Stabili vārdu savienojumiSamīt (arī samalt, satriekt u. tml.) pīšļos.
1.1.Uzminot, uzkāpjot virsū, nonāvēt, arī savainot.
Piemēri..Forsteriāna.. metās Hamida zirgam zem kājām. Zirgs samina viņu ar pakaviem..
2.Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi; samīdīt2.
PiemēriLiela un bagāta cilvēkam iedotā pasaule, ja viņš to nesamin sevi un citos.
Avoti: 7-1. sējums