samainīt
samainīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cilā). Apmainīt (1).
PiemēriKāds austrumu prātnieks ir teicis šādus vārdus: «Ja cilvēkam ir divi maizes klaipi, vienu lai viņš samaina pret ziediem. Jo maize baro miesu, bet zieds veldzē dvēseli.»
Stabili vārdu savienojumiSamainīt (biežāk izmainīt) naudu.
1.1.Nolikt, pārvietot (ko) vienu otra, citu cita vietā.
PiemēriTajā ziemā Velnam nekā vairs pie miera patapt, nekā vairs ar prieku sadraudzēties. Ne žagatas patika baidīt, ne mežiniekiem cimdus samainīt, lai vakarā sievas garo traci sāk...
1.2.Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā.
PiemēriSamainīt dežūru slimnīcā.
2.Kļūdāties uzskatīt (kādu) par citu.
PiemēriUpīšu Mārtiņš tūliņ ievēroja, ka šī Līdaku Gerda tik gaužām līdzīga Brīviņu saimniecei, ka bez tās garās biezās jakas samainīt varētu.
2.1.Kļūdāties uzskatīt (ko) par citu. Kļūdāties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
PiemēriGarderobiste samainījusi mēteļus.
2.2.Kļūdāties pateikt vai uzrakstīt (kā) vietā ko citu.
PiemēriTiesa jau bija, ka Kaupurs, ar viņu sarunādamies, pāra reizes bija samainījis viņa pieņemto Virpuķu vārdu ar viņam ierasto līdzīgi skanošo Varpogu vārdu.
Avoti: 7-1. sējums