Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
samainīties
samainīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Savstarpēji samainīt1. Apmainīties (1).
PiemēriSamainīties ar draugu grāmatām.
  • Samainīties ar draugu grāmatām.
  • Samainīties sēdvietām autobusā.
  • Jukums:..baronese šovakar samainījās tērpiem ar savu kalponi.
  • Lejā [pagalmā], meitenes samainījās vietām, un tagad lēca viena no tām, kas bija turējusi virvi.
  • pārn. 12 balles. Jūra ar zemi samainās vietām.
1.1.Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā.
Piemēri«Ja es samainīšos un nodežurēšu arī šo nakti, tad man sanāktu piecas brīvdienas.»
  • «Ja es samainīšos un nodežurēšu arī šo nakti, tad man sanāktu piecas brīvdienas.»
2.Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā). Izmainīties (2).
Piemēri..ceļš.. pēkšņi izbeidzas pie greizu ieliņu labirinta, kur vietām pat gājējiem pagrūti samainīties.
  • ..ceļš.. pēkšņi izbeidzas pie greizu ieliņu labirinta, kur vietām pat gājējiem pagrūti samainīties.
Avoti: 7-1. sējums