samilzt
samilzt parasti 3. pers, -milst, pag. -milza; intrans.
1.Satūkt, parasti rodoties sastrutojumam, uzkrājoties šķidrumam (par ķermeņa daļu, arī brūci).
PiemēriŠķietami paviršā brūce nu bija samilzusi, kāja pietūkusi.
1.1.pārn. Kļūt tādam, kurā izveidojas, parasti lieli, mākoņi (par debesīm). Palielināties apjomā, parasti ievērojami (par mākoņiem).
PiemēriDebesis ir samilzušas. Šķiet, tās tūlīt saplīsīs stērbelēs un lietus smagums ar joni gāzīsies pār pilsētu.
1.2.pārn. Saasināties, kļūt grūti atrisināmam (par problēmu, konfliktu), arī kļūt grūti panesamam (par smagu, traģisku situāciju).
Piemēri..gadās arī tā, ka pētnieki īsti nav lietas kursā, kur pašlaik lauksaimniekiem visvairāk problēmu samilzis.
Avoti: 7-1. sējums