Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sanaglojums
sanaglojums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → sanaglot.
PiemēriSamiegdams acis, Edgars ieskatījās: pusizjukusi kaste, nekāda lielā. Sanaglojums izjucis, dēlīšu gali slaistījās uz visām pusēm.
Avoti: 7-1. sējums